Zemas enerģijas lāzerterapija

Zemas enerģijas lāzerterapija jeb fotodinamiskā terapija

Gaismas starojums sastāv no daļiņām, kurām piemīt viļņu daba. Tos sauc par fotoniem. Fotons pēc savas būtības ir elektromagnētiskais starojums, kam piemīt enerģija. Tas iedarbojoties uz molekulām un atomiem ar savu enerģiju izsit elektronu no orbītas, kā rezultātā rodas jauns fotons un izdalās enerģija.

Lāzers – tie ir monohromatiski viļņu garumi, fokusēti samērā lielas enerģijas gaismas stari ar mazu izkliedes leņķi.

Lāzera stari uz dzīvajiem audiem iedarbojas 3 veidos:

  1. Termiski – rodas lokāls siltuma efekts;
  2. Mehāniski – tie rada ultraskaņai līdzīgas svārstības audos;
  3. Bioloģiski – iedarbojas šūnu līmenī uz esošajiem enzīmiem, ietekmē to aktivitāti utt.

Medicīnā tiek plaši izmantota zemas enerģijas lāzerterapija.

 Zemas enerģijas lāzers ir neinvazīvs gaismas avots, kas ģenerē noteikta viļņa garuma gaismu bez termiska, skaņas, vibrāciju efekta un audos izraisa biostimulāciju un fotobiomodulāciju. Tā rezultātā mazinās sāpes un tiek stimulētas šūnas.

Zemas enerģijas lāzera ietekme uz dzīvajiem audiem:

  • Termiskais un bioenerģētiskais efekts – tiek uzlabota impulsu vadīšana nervu šūnās un paplašinās asinsvadi;
  • Bioķīmiskais efekti – tiek veicināta ATF sintēze, uzlabojas fibroblastu migrācija, palielinās makrofāgu aktivitāte, ādā pieaug keratinocītu aktivitāte, veicina RNS sintēzi un pastiprinās enzīmu veidošanās.
  • Bioelektriskais efekts – uzlabojas jonu kanālu darbība šūnu membrānās, izmainās intra-  un ekstracelulārais jonu gradients.

Klīniskie efekti:

  1. Mazinās muskuļu sasprindzinājums, sāpes un lokāli uzlabojas asinsrite;
  2. Uzlabojas locītavu un saistaudu kustīgums un tiek veicināts audu dzīšanas process;

Zemas enerģijas lāzerterapiju izmanto, lai ārstētu tādas veselības problēmas kā karpālā kanāla sindroms, fibromiaļģija, osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un nedzīstošas brūces. Šo terapiju izmanto arī stomatoloģijā, lai ārstētu iekaisumu gļotādās.

Lāzerterapijas fizioloģiskie efekti:

  • Imūno šūnu aktivizācija, kas veicina cīņu ar iekaisumu un uzlabo audu dzīšanu. Tiek veicināta endorfīnu izdalīšanās un paātrinās ATF produkcija nervu šūnās;
  • Uzlabojas mikrocirkulācija un pieaug leikocītu fagocitoze. Tā rezultātā tiek stabilizēts šūnu membrānu biopotenciāls. Menbrānu stabilizēšana mazina sāpju sajūtu;
  • Samazinās iekasuma citokīnu izdale (interleikīna 1 veidošanās – IL-1);
  • Pieaug prostaglandīnu sintēze, īpaši PG12, kas izraisa vazodialtāciju, mazina trombocītu agregāciju un mazina iekaisumu.
  • Uzlabojas jonu transports šūnās – tajās uzkrājoties nātrijam un kalcijam tiek traucēta ATF veidošanās;
  • Bojāto šūnu enerģijas vielmaiņas atjaunošana;
  • Vairāk enerģijas tiek izmantota ATF sintēzei;

Lokālā lāzerterapija

Lokālajai lāzeterapijai izmantosarkano, zilo, zaļo un infrasarkanos gaismas starus. Tie atšķiras pēc viļņa garuma un spējas penetrēt audos.

Zilā lāzergaisma – viļņu garums ir 405 nm un spēj audos nonākt 1 – 2 mm dziļumā. Zilajai gaismai piemīt antibakteriāla un pretiekaisuma darbība, tā veicina slāpekļa oksīda atbrīvošanos audos tādējādi lokāli uzlabojot audu mikrocirkulāciju, kā arī stimulē šūnās esošos mitohondrijus, uzlabojot vielmaiņu.

Zaļā lāzergaisma – viļnu garums 532 nm, audos spēj penetrēt  no 0,5 – 1 cm. Uzlabo skābekļa apgādi audus, labvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, normalizē nātrija-kālija sūkņu darbību eritrocītu membrānās, kā arī veicina mitohondriju aktivitāti.

Sarkanā lāzergaisma –  viļņu garums 658 nm, audos spēj nonākt no 2 – 3 cm dziļumā. Veicina šunu aktivitāti un uzlabo mikrocirkulāciju. Iedarbojoties uz noteiktiem leikocītu veidiem stimulē imūnsistēmas aktivitāti, pastiprina fibroblastu aktivitāti, veicina brūču dzīšanu un stimulē mitohondriju darbību.

Infrasarkanais starojums –  viļņu garums 810 nm, penetrācijas spēja audos no 5 – 7 cm. Stimulējot mitohondrijus veicina ATF izdalīšanos šūnās, lokāli uzlabojot vielmaiņas procesus.

Intravenozā jeb endovaskulārā fotodinamiskā terapija

Intravenozā lāzerterapija kā ārstnieciska metode tiek izmantota jau no 1981. gada. Sākumā tā tika izmantota, lai uzlabota asins reoloģiskās īpašibas pacientiem pēc miokarda infarkta.

To veic ar zemas enerģijas lāzera stariem (1 – 5mW) ekspozīcijas laiks ir no 20 – 60 minūtēm. Terapijas kurss vidēji ir 10 reizes, katru dienu vai 3 reizes nedēļā. Šīs procedūras laikā elkoņa vai plaukstas vēnā tiek ievietota intravenozā kanile, pēc tam pievieno katetru un gaismas avotu.

Fotosensitīvās vielas

Fotosensitīvās vielas izmanto intravenozajā lāzerterapijā, lai veicinātu gaismas enerģijas pārnešanu. Tām piemīt īpašības sevī absorbēt noteikta viļņa garuma gaismas viļņus un tos tālāk pārvadīt uz blakus esošajām molekulām. Šīm vielām piemīt selektivitāte noteiktos audos, kur tās uzkrājas un pārnesot uz šūnām gaismas enerģiju. Aktivizējot šūnās esošo mitohoendriju membrānas tās veicina intracelulāri programmēto šūnu bojāeju jeb apoptozi. Tāpēc šīs vielas un fotodinamiskā terapijā plaši tiek izmantota arī integratīvajā onkoloģijā.

Fotosensitīvās vielas parasti ir ūdenī šķīstošas lai tām būtu vieglāk tikt transportētām pa visu ķermeni. Tās pašas nav toksiskas, kā arī nerada toksiskus vielmaiņas galaproduktus. Visbiežāk pielietotās tiek iegūtas kā ekstrakti no augiem.  

Fotosensitīvās vielas ar porfirīnam līdzīgu struktūru – pie šis grupas pieder hematoporfirīna derivāti, benzoporfirīna derivāti, teksapirīns, 5-aminolevulīnskābe un hlorīns E – 6.

  • Aminolevulīnskābe jeb ALA absorbē sarkanos lāzerstarus ar viļņa garumu 630 nm. To izmanto dermatoloģijā dažādu ādas slimību ārstēšanā, kā arī ādas vēža, urīnpūšļa audzēja, virspusēju galvas, kakla un mutes dobuma audzēju ārstēšanā.
  • Hlorīns E-6 plaši tiek izmantots audzēju fotodinamiskajā terapijā. Šo vielu iegūst no dabā sastopamajām zaļajām aļģēm. Tās ļoti labi absorbē sarkanos gaismas starus ar viļņa garumu 660 nm. Terapijās laikā ar ļoti lielu precizītāti tās saista audzēja šūnas un veicina to bojāeju. 48 stundu laikā tas no organisma pilnībā tiek izvadīts. Jau dažu stundu laikā pēc fotodinamiskās terapijas hlorīns E6 uzsāk tumora audu apoptozi un rada šūnu nekrozi. Fotodinamiskajā terapijā to izmanto arī ar zilo gaismu pie viļņu garuma 405 nm diagnostiskos nolūkos, lai precizētu audzēja audu lokalizāciju. Citas hlorīnam līdzīgās vielas, ko arī pielieto ir hlorīni, purpurīni un bakteriohlorīni.
  • Kurkumīns – arī ļoti bieži tiek izmantots fotodinamiskajā terapijā. To iegūst no Curcuma longa auga, kuru plaši izmanto kā garšvielu. Kurkumīni ļoti labi absorbē zilo gaismu ar viļņu garumu 440 nm pat nelielā koncentrācijā. Tas ir ļoti efektīvs psoriāzes, audzēju, dažādu hronisku infekciju un citu slimību ārstēšanā. Šai vielai piemīt apoptozi veicinoša, pretiekaisuma, imūnstimulējoša un pretvēža  darbība. Šobrīd kurkumīnu var iegādāties kā attīrītu infūzijas šķīdumu, kas asinīs ļoti labi saistās ar plazmas albumīniem.
  • Hipericīns – augu izcelsmes fotosensitīva viela, kuru iegūst no asinszālēm. Tas labi absorbē dzelteno gaismu ar viļņu garumu 589 nm. Asinszāļu ekstrakts sastāv no hipericīna, pseidohipericīna un hiperforīna. Šobrīd aptiekā ir pieejams flakonos 10 mg attīrīta hipericīna intravenozai ievadīšanai, kurš labi saistās ar plazmas albumīniem. Fotodinamiskajā terapijā to izmanto audzēju, depresijas, kā arī hronisku vīrusu un bakteriālu infekciju gadījumos.
  • Epigallokateknīngallāts jeb EGCG – jaunākā fotosensitīvā viela, kas pēc savas ķīmiskās struktūras ir zaļās tējas polifenols. Tas labi absorbē sarkano gaismu pie viļņa garuma 662 nm. Fotodinamiskajā terapija tiek pielietots dažādas ģenēzes audzēju ārstēšanā.
  • Riboflavīns jeb B2 vitamīns – tas ir sastopams visos aerobajos organismos, kā arī vairākos pārtikas produktos tādos kā piens, raugs, alus, olas un lapu dārzeņos. Ir uzskatāms par ļoti droši izmantojamu fotosensitīvo vielu. Tas labi absorbē redzamo gaismu pie viļņu garuma 446 nm. Šī viela veidojas nelielos daudzumos arī pašā cilvēka organismā un nav toksiska vai mutagēna. No roboflavīna organismā veidojas vielas, kuras pēc tam kā koenzīmi piedalās šūnu vielmaiņas procesos.

Intravenozās lāzerterapijas bioloģiskie efekti:

  • Normalizējas šūnu membrānu biopotenciāls;
  • Tiek aktivizēta specifiskā un nespecifiskā imūnā atbilde;
  • Asinīs pieaug imūnglobulīnu IgG, IgM un IgA daudzums;
  • Noris limfocītu proliferācija;
  • Asinīs pieaug interleikīnu, interferonu un TNF alfa daudzums;
  • Pastiprinās makrofāgu fagocitārā aktivitāte;
  • Organismā mazinās iekaisuma rādītāji;
  • Uzlabojas antioksidantu antitoksiskais efekts;
  • Tiek veicināta eritrocītu reģenerācija un mikrocirkulācija;
  • Samazinās trombocītu agregācija;
  • Fibrinolīzes aktivizācija;
  • Mocītos pastiprinās slāpekļa oksīda produkcija, kas veicina asinsvadu paplašināšanos un novērš endotēlija disfunkciju;
  • Mitohondrijos pieaug ATF produkcija, kas uzlabo vielmaiņu.

Intravenozās lāzerterapijas jeb fotodinamiskās terapijas izmantošana:

  • Sporta medicīnā;
  • Autoimūno, neorodeģeneratīvo un hronisku iekaisuma saslimšanu ārstēšana;
  • Koronārās sirds slimības ārstēšana;
  • Fibromiaļģijas ārstēšana;
  • Audzēju ārstēšanā;
  • Hronisku gremošanas trakta slimību ārstēšana;
  • Hronisku vīrusu un bakteriālu infekciju ārstēšana;
  • Depresijas, Alcheimera slimības un demences ārstēšanā;
  • Ādas slimību ārstēšanā utt.