Krūts vēzis ir viens no visbiežāk diagnosticētajiem vēža veidiem pasaulē, un sievietes daudz biežāk ir pakļautas krūts vēža riskam nekā vīrieši. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka katru gadu tiek diagnosticēti vairāk nekā 2 miljoni jauni krūts vēža gadījumi, un šis skaits turpina pieaugt. Bet kāpēc krūts vēzis ir tik izplatīts, un kādi ir galvenie faktori, kas veicina šo augsto rādītāju?
1. Hormonu līmeņi
Viens no galvenajiem faktoriem, kas saistīts ar krūts vēža rašanos, ir hormonu līmeņi. Estrogēns un progesterons ir divi galvenie sieviešu hormoni, kas regulē menstruālo ciklu un grūtniecību. Šie hormoni var ietekmēt krūts šūnas, un ilgstoša hormonu iedarbība var palielināt vēža attīstības risku. Tas īpaši attiecas uz sievietēm, kuras:
- Menstruāciju sākšanās ļoti agrā vecumā (pirms 12 gadiem),
- Menopauzes iestāšanās vēlākā vecumā (pēc 55 gadiem),
- Grūtniecība vēlākā vecumā vai dzīve bez bērniem,
- Nelieto hormonālo kontracepciju vai aizstājterapiju, kas satur estrogēnu.
Pētījumi rāda, ka ilgstoša hormona estrogēna iedarbība var stimulēt krūts šūnu augšanu, kas palielina vēža risku. Sievietēm, kuras agrāk ieņem bērnus un biežāk baro bērnu ar krūti, ir mazāks risks saslimt ar krūts vēzi, jo grūtniecība un laktācija samazina šo ilgstošo estrogēna iedarbību uz krūts šūnām.
2. Vai sievietēm bez bērniem ir lielāks krūts vēža risks?
Sievietes, kuras nav dzemdējušas vai kuru bērni nav tikuši zīdīti ar krūti, tiešām var būt lielāks krūts vēža risks. Tas ir saistīts ar ilgstošo estrogēna iedarbību uz krūts šūnām. Grūtniecība un laktācija ievērojami samazina šī hormona iedarbību. Grūtniecības laikā krūts šūnas piedzīvo strukturālas izmaiņas, kas padara tās mazāk uzņēmīgas pret vēzi. Laktācija, savukārt, samazina estrogēna iedarbību uz krūts šūnām, jo ķermenis šajā laikā izstrādā citus hormonus, kas samazina vēža attīstības risku.
Tādējādi sievietes, kuras nekad nav bijušas grūtnieces vai kuru bērni nav zīdīti ar krūti, piedzīvo ilgāku estrogēna iedarbību, kas var paaugstināt vēža attīstības risku. Turklāt sievietēm, kuras atliek grūtniecību uz vēlāku vecumu vai izvēlas dzīvi bez bērniem, ir ilgāk pakļautas menstruācijām, kas arī palielina šo hormonu iedarbību uz krūts šūnām, veicinot iespējamu vēža attīstību.
3. Ģenētiskie faktori
Ap 5-10% krūts vēža gadījumu ir ģenētiski. Tas nozīmē, ka dažas sievietes piedzimst ar ģenētiskām mutācijām, kas palielina risku saslimt ar krūts vēzi. Divas visbiežāk sastopamās mutācijas ir BRCA1 un BRCA2. Šīs mutācijas ievērojami palielina vēža attīstības risku gan krūtīs, gan olnīcās. Sievietēm ar šīm ģenētiskajām mutācijām ir līdz pat 80% iespēja saslimt ar krūts vēzi mūža laikā.
Ģimenes vēsture ir svarīga. Ja kādai no tuvākajām radiniecēm (vecmātei, mātei, māsai) ir bijis krūts vēzis, tad arī pārējām ģimenes loceklēm ir palielināts risks ar to saslimt.
4. Vecums un dzīvesveids
Vecums ir viens no svarīgākajiem krūts vēža riska faktoriem. Lielākā daļa sieviešu, kurām tiek diagnosticēts krūts vēzis, ir vecākas par 50 gadiem, kas pierāda, ka risks saslimt ar krūts vēzi palielinās līdz ar vecumu. Sievietes, kuru vecums ir 60+ gadi, ir vairāk pakļautas saslimt ar šo slimību nekā jaunākām sievietēm.
Savukārt dzīvesveids var arī ietekmēt krūts vēža risku. Piemēram:
- Alkohola lietošana: Pētījumi liecina, ka alkohola patēriņš pat nelielos daudzumos var palielināt krūts vēža risku, jo alkohols var paaugstināt estrogēna līmeni, kas veicina vēža šūnu attīstību.
- Fiziskā aktivitāte: Turpretī regulāra fiziskā aktivitāte var samazināt vēža risku, jo sievietes, kas ir fiziski aktīvas, samazina estrogēna un insulīna līmeņus, kas mazina vēža attīstību.
5. Vides faktori un ķimikālijas
Vides faktori un ķimikālijas, kas saistītas ar industriālo attīstību, arī tiek saistītas ar palielinātu krūts vēža risku. Vielas, piemēram, pesticīdi, hormoni un ķīmiskas vielas, kas sastopamas plastmasā (BPA), var ietekmēt hormonālo līdzsvaru organismā un veicināt krūts šūnu izmaiņas.
Pētījumi liecina, ka ilgstoša kontaktēšanās ar noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem var izraisīt šūnu mutācijas, kas, savukārt, var veicināt vēža rašanos.
6. Ietekme no agrākām slimībām un ārstēšanas
Sievietēm, kurām bijis dzemdes vēzis, īpaši ja tās saņēmušas hormonu terapiju, ir lielāks risks saslimt ar krūts vēzi, jo estrogēns, kas tiek lietots terapijā, var veicināt vēža šūnu augšanu. Līdzīgi, sievietēm, kurām ir bijusi staru terapija krūts vai krūšu apvidū, ir paaugstināts risks attīstīt krūts vēzi vēlākos gados, jo starojums var bojāt veselās šūnas, izraisot šūnu mutācijas. Arī ķīmijterapija var radīt blakusparādības, kas ietekmē krūts audus, piemēram, ķīmijterapijas laikā lietotie medikamenti var bojāt šūnas un novest pie sekundāro vēžu attīstības. Tāpēc sievietēm, kuras saņēmušas šāda veida ārstēšanu, ir svarīgi regulāri veikt pārbaudes un sekot līdzi savam veselības stāvoklim.
Krūts vēzis ir daudzfaktoru slimība, kurā tiek kombinēti ģenētiskie, hormonālie, vides un dzīvesveida faktori. Lai arī mēs nevaram pilnībā novērst šo slimību, zināšanas par riska faktoriem var palīdzēt sievietēm pieņemt informētus lēmumus par savu veselību. Regulāras pārbaudes, veselīgs dzīvesveids un atbilstoša ārstēšana var ievērojami uzlabot izredzes agrīni atklāt vēzi un veiksmīgi cīnīties ar to.
📞 Vairāk informācijas un pieteikšanās konsultācijai: +371 27 337 768