Vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē. Tas rodas, kad organisma šūnas sāk nekontrolēti dalīties, veidojot audzēju. Lai gan vēzis ir daudzfaktoru slimība, kurā var būt iesaistīti dažādi riska faktori, ir zināmi daži galvenie cēloņi, kas veicina vēža attīstību. Šajā rakstā aplūkosim piecus galvenos faktorus, kas var novest pie vēža problēmām.
1. Ģenētika un iedzimtība
Vēzis bieži vien ir saistīts ar ģenētiskām mutācijām, kas var ietekmēt ķermeņa spēju kontrolēt šūnu dalīšanos. Daži cilvēki piedzimst ar iedzimtām mutācijām, kas palielina viņu risku saslimt ar noteiktiem vēža veidiem. Piemēram, BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas ir saistītas ar palielinātu krūts un olnīcu vēža risku. Šīs ģenētiskās izmaiņas var padarīt šūnas uzņēmīgākas pret vēža attīstību, jo tās traucē šūnu spēju labot bojātas DNS. Saskaņā ar Amerikas vēža biedrības (American Cancer Society) datiem, apmēram 5–10% no visiem vēža gadījumiem ir iedzimti.
2. Vides faktori un piesārņojums
Vides faktori, tostarp piesārņojums un kaitīgas ķīmiskās vielas, ir spēcīgi saistīti ar vēža rašanos. Smēķēšana ir viens no galvenajiem vēža riska faktoriem, jo tabakas dūmos esošie kancerogēni savienojumi bojā šūnu DNS un veicina vēža attīstību. Vides piesārņojums, piemēram, gaisa un ūdens piesārņojums, arī palielina vēža risku. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, smēķēšana un gaisa piesārņojums katru gadu ir atbildīgi par vairāk nekā 50% no visiem vēža gadījumiem, kas rodas saistībā ar vides faktoriem.
3. Vīrusu un baktēriju infekcijas
Daži vīrusi un baktērijas var palielināt vēža risku, jo tie ietekmē šūnu augšanu un dalīšanos. Piemēram, cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir saistīts ar dzemdes kakla vēzi, bet Hepatīts B un C ir saistīts ar aknu vēzi. Šie mikroorganismi var mainīt šūnu ģenētisko materiālu un traucēt to normālu darbību, izraisot vēža attīstību. Saskaņā ar PVO datiem, vairāk nekā 10% no visiem vēža gadījumiem pasaulē var būt saistīti ar infekcijām, kas izraisa vēzi.
4. Nepareiza uztura un dzīvesveida faktori
Uzturs un dzīvesveids ir būtiski faktori vēža rašanās riskam. Pārmērīga alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, kas bagāts ar piesātinātiem taukiem un pārstrādātiem pārtikas produktiem, cukura (saldumu) lietošana var palielināt vēža risku. Tāpat arī aptaukošanās var būt iniciators vēža riskam. Ir pierādīts, ka nepietiekams dārzeņu un augļu patēriņš, kā arī zems šķiedrvielu daudzums uzturā, palielina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. Saskaņā ar Pasaules vēža pētījumu aģentūras (IARC) datiem, līdz pat 30% no vēža gadījumiem varētu tikt novērsti, ievērojot veselīgu uzturu un dzīvesveidu.
5. Stresa un emocionālie faktori
Lai gan saikne starp stresu un vēzi vēl tiek pētīta, daži pētījumi liecina, ka hronisks stress un emocionālā spriedze var ietekmēt imūnsistēmu un palielināt vēža risku. Ilgstoša stresa ietekme var novest pie imūnsistēmas vājuma, kas samazina organisma spēju atpazīt un iznīcināt vēža šūnas. Turklāt stress var novest pie neveselīgas uzvedības, piemēram, smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas vai nepareiza uztura, kas savukārt palielina vēža risku. Pētījumi liecina, ka pozitīvas emocionālās pārvaldības metodes var palīdzēt samazināt riska faktorus, kas saistītas ar vēža attīstību.
Secinājumi
Vēža attīstību var veicināt dažādi faktori, tostarp ģenētiskie faktori, vides piesārņojums, infekcijas, dzīvesveida izvēle un emocionālie faktori. Lai mazinātu vēža risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, kontrolēt stresa līmeni un veikt regulāras veselības pārbaudes.
Diagnoze “vēzis” nedrīkst būt spriedums. Tā vietā tam ir jābūt sākumpunktam ceļam uz izpratni un ārstēšanu, kas balstīta uz labākajām iespējām konkrētajam pacientam – gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. 🌿
📞 Vairāk informācijas un pieteikšanās konsultācijai: +371 27 337 768