6 – shogaol ir ingvera ekstrakta aktīvais savienojums. Āzijas reģiona ārsti jau gadsimtiem un pat gadu tūkstošiem ir izmantojuši ingverā (Panax ginseng) esošās bioloģiskās vielas un fitoncīdus dažādu slimību ārstēšanā. Vēsturiski to izmantoja noguruma un stresa ārstēšanai. Ingvera sakne satur vairākus bioloģiski aktīvos savienojumus. Vislielākā nozīme ir tā sauktajiem gingeroliem. Gingerols (betahidroksiketons) ir fitoķīmisks fenola savienojums, kas atrodams svaigā ingvera saknē un rada karstuma sajūtu uz mēles. Dabīgā veidā tā atgādina viegli iedzeltenu eļļu, kas sastopama šī auga sakneņos.
A,D, E un K vitamīni visi ir taukos šķīstošie, kuri organismā saglabājas samērā ilgu laiku. Daudzu slimību gadījumā organismā rodas šo vielu deficīts uzsūkšanās traucējumu dēļ (čūlainais kolīts, hroniska caureja u.c.). tad nepieciešama to papildus ievadīšana.
Liposkābe, kas pazīstama arī kā α-liposkābe, alfa-liposkābe jeb tioktiskābe, ir sēru saturošs organiskais savienojums, kas iegūts no kaprilskābes. ALS parasti tiek ražots dzīvniekiem, un tas ir būtisks aerobās vielmaiņas nodrošināšanai.
Artesunāts ir artemisīna derivāts, kas iegūts no Ķīnas auga Artemisia annua jeb Ķīnas vērmeles. To jau gadsimtiem Āzijas valstīs izmantoja kā tradicionālu līdzekli infekciju ārstēšanai.
Efektīvs līdzeklis dažādu slimību ārstēšanā. Vitamīns C darbojas gan uz vīrusiem, gan arī pielietojams bakteriālu infekciju gadījumos. Vienlaicīgi tas darbojas dažādos virzienos. Aktivizējot naturālo killeršūnu darbību tiek iznīcināti patogēnie mikroorganismi. Šajā laikā tiek aktivizēti arī makrofāgi, kuri savukārt darbojas jau citā aizsardzības frontē. C vitamīns arī stimulē imūnsistēmas šūnas, kuras producē mikroorganismu iznīcināšanai nepieciešamo peroksīdu.
Jau no iesākuma zāles ar nosaukumu dihloracetāts tika izmantots samērā retu vielmaiņas traucējumu ārstēšanā bērniem (laktātacidoze). Tad pētnieku komanda no Kanādas uzzināja, ka šo vielu var izmantot arī vēža ārstēšanā. DCA darbojas galvenokārt kā enerģijas aktivizētāja šūnu mitohondrojos, bet audzēja audos ir šīs vielmaiņas traucējumi.
Fenilalanīns ir cilvēka organismā esošā neaizvietojamā amioskābe. Tiek uzņemta ar uztura palīdzību. No tās mūsu ķermenī veidojas tādi enzīmi kā insulīns, papaīns un melanīns. Šī aminoskābe palīdz no organisma izvadīt vielmaiņas galaproduktus, uzlabojot aknu un nieru darbību. Uzlabo arī aizkuņģa dziedzera sekretoto funkciju.
Glutations ir antioksidants, kurš sastāv no vairākām aminoskābēm: cisteīna, glutamīna un glicīna. Tas ir atrodams augļos un dārzeņos, kā arī dabīgā veidā sintezējas katrā dzīvajā organismā. Integratīvajā onkoloģijā glutations tiek izmantots, lai veicinātu atveseļošanos pēc staru un ķīmijterapijas. To var izmantot arī profilaktiski, lai atjaunotu organismā esošo antioksidantu krājumus, atjaunotu bojātās DNS, nodrošinātu normālu šūnu vairošanos, imūnsistēmas darbības regulēšanai, efektīvai organisma detoksikācijai, kā arī lai mazinātu DNS bojājumu.
Hidroksiprolīns ir ir galvenā visu kolāgēno šķiedru sastāvdaļa. Organismā tas kopā ar prolīnu stabilizē kolagēn struktūru. Līdz ar to, tas tiek izmantots to slimību ārstēšanā, kur raksturīgs saistaudu bojājums – cīpslu, skrimšļa un ap locītavām esošo saišu bojājums. Tas uzlabo ādas elasticitāti un novērš grumbu rašanos.
Aminoskābes ir organiski savienojumi, kuriem piemīt skābju un amīnu īpašības. To sastāvā ietilpst gan karboksilgrupa ar aminogrupa (slāpekļa savienojumi). Daudzas aminoskābes kopā veido olbaltumvielas, kas ir katras dzīvās šūnas sastāvdaļa. Olbaltumvielu veidošanā piedalās vairāk ā 20 dažādas aminoskābes. Daudzas no tām piedalās arī vielmaiņas procesos.
Kurkumīns ir spēcīgs antioksidants. Kurkumīna lietošana tradicionālajā indiešu medicīnā bijusi jau vairākus gadu tūkstošus. Kaut arī pie mums to vairāk pazīst kā garšvielu, jāatzīmē, ka vielai piemīt ļoti daudz ārstniecisku īpašību. Kurkumīns satur vairākus kurkumoīdus – desmetoksikurkumīnu un bisdesmetoksikurkumīnu, kas šai garšvielai piešķir tai raksturīgo intensīvi dzelteno krāsu.
Metilsulfanometāns ir dabīgs organiskā sēra saturošs savienojums, ko plaši izmanto komplementārajā un alternatīvajā medicīnā. Tas dabīgi veidojas cilvēka organismā, bet nedaudz sastopams arī dzīvnieku šūnās un atsevišķos augu valsts pārstāvjos. MSM piemīt samērā ātra pretsāpju darbība bez blakusefektiem un tā efektivitāte ir novērojama salīdzinoši ilgi.
Oliphenolia ir polifenolu intravenozais kokteilis – injekcijas šķīdums, kas sevī apvieno fitoncīdus, kuri iegūti no Italijā augošajām olīvēm bez to termiskas apstrādes. Jauniegūtā produkta pamatsastāvdaļa ir auksta spieduma olīvu ekstrakts, kas pazīstams kā “acqua mora” jeb melnais ūdens. Šis šķīdums ir dažādu polifenolu maisījums, kurā atrodamas tādas šīs klases vielas kā hidroksitirozols (antiokasidants), oleuropeīns, tirozols, verboskoīdi (kofeoilfeniletanoīda glikozīdi), hlorogēnskābe (fenolskābe), aglikons (glikozīda bezcukura sastāvdaļa), sekologanozīdi un daudzi citi.
Aminoskābes ir organiski savienojumi, kuriem piemīt skābju un amīnu īpašības. To sastāvā ietilpst gan karboksilgrupa ar aminogrupa (slāpekļa savienojumi). Daudzas aminoskābes kopā veido olbaltumvielas, kas ir katras dzīvās šūnas sastāvdaļa. Olbaltumvielu veidošanā piedalās vairāk ā 20 dažādas aminoskābes. Daudzas no tām piedalās arī vielmaiņas procesos.
Iekaisums ar hiperaciditāti organisma iekšējā vidē ir vieni no visbiežākajiem faktoriem, kas izraisa daudzas saslimšanas. Prokaīns, kuram piemīt izteikta pretiekaisuma efektivitāte kopā ar nātrija hidrogēnkarbonātu, kam savukārt ir izteikta bāziska reakcija var novērst tādus traucējumus kā skāba organisma iekšējā vide, kura izmantojama plaši naturopātijā.
Smaržīgais vīraks ir bosvēlijas koka sveķi, ko jau no sendienām lietoja tikai reliģiskos nolūkos, taču tagad arvien biežāk tiek pieminētas arī tam piemītošās ārstnieciskās īpašības. Bosvēlija jeb vīraks jau samērā sen tika izmantots iekaisuma ārstēšanā. Senajā Ēģiptē to sauca par “Dieva smaržām” un “dievišķu substanci”.
