Vēzis ir viens no galvenajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā. Tas ir saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp ģenētiskām, vides un uzvedības izmaiņām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vēzis ir otrs lielākais nāves cēlonis pasaulē, aiz sirds un asinsvadu slimībām. Par to liecina arī statistika, kas norāda uz pieaugošu saslimstības līmeni.
Kāds ir vēža saslimstības biežums?
Pasaules līmenī tiek lēsts, ka katrs trešais cilvēks savas dzīves laikā saslims ar vēzi. Šī statistika var atšķirties atkarībā no valsts, dzīvesveida un veselības aprūpes pieejamības, tomēr tas uzsver vēža izplatības mērogu.
Statistika no zinātniskiem avotiem:
Pasaules Veselības organizācija (PVO): Saskaņā ar PVO 2020. gada datiem, katru gadu tiek diagnosticēti vairāk nekā 18 miljoni jauni vēža gadījumi visā pasaulē. Vēža izplatība pieaug, un līdz 2040. gadam tiek prognozēts, ka jaunu vēža gadījumu skaits varētu sasniegt pat 30 miljonus.
Amerikas Onkoloģijas biedrība (ACS): ACS norāda, ka ASV katrs trešais cilvēks saslimst ar vēzi. Vēža izplatība ir ievērojami atkarīga no vecuma — lielākā daļa vēža gadījumu rodas cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem.
Kādi ir vēža riska faktori?
Vēža attīstībai var būt dažādi iemesli, no kuriem daži ir kontrolējami, bet citi nav. Šeit ir daži no galvenajiem riska faktoriem, kas var palielināt vēža iespējamību:
Vecums: Vecums ir viens no vēža riska faktoriem. Liela daļa vēža gadījumu tiek diagnosticēti cilvēkiem, kas ir vecāki par 55 gadiem. Tas var būt saistīts ar gadu laikā uzkrātiem ģenētiskiem bojājumiem un izmaiņām imūnsistēmas darbībā.
Ģenētika: Dažos gadījumos vēzis var būt iedzimts, ja cilvēkiem ir iedzimtas ģenētiskās mutācijas, tas palielina vēža risku. Šādas mutācijas var attiekties uz dažādiem vēža veidiem, piemēram, krūts vēzi, olnīcu vēzi un resnās zarnas vēzi.
Dzīvesveids un uzvedība: Smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīga uztura paradumi, zems fiziskās aktivitātes līmenis un liekais svars ir faktori, kas ievērojami palielina daudzu vēža veidu risku, īpaši plaušu, aknu, zarnu un krūts vēzi.
Vides faktori: Vides faktori, piemēram, gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas darba vidē un ilgstoša saules iedarbība, var veicināt vēža attīstību. Piemēram, ilgstoša saules staru iedarbība palielina ādas vēža risku.
Infekcijas: Daži vīrusi un baktērijas var izraisīt vēzi. Piemēram, cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir saistīts ar dzemdes kakla vēzi, bet hepatīta vīrusi (HBV, HCV) palielina aknu vēža risku.
Kā var samazināt vēža risku?
Lai gan vēža attīstībai ir daudz faktoru, kas nav pilnībā kontrolējami, ir vairāki pasākumi, ko var veikt, lai samazinātu risku saslimt:
- Veselīgs dzīvesveids: Pāreja uz sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes un svara uzturēšana veselīgā diapazonā var ievērojami samazināt vairākus vēža riskus.
- Smēķēšanas pārtraukšana: Smēķēšana ir galvenais plaušu vēža cēlonis, un tās pārtraukšana ievērojami samazina ne tikai plaušu vēža, bet arī citu vēža veidu risku.
- Aizsardzība pret saules starojumu: Saules aizsargkrēmu lietošana, izvairīšanās no ilgstošas saules iedarbības un solāriju lietošanas var samazināt ādas vēža risku.
- Regulāras pārbaudes un skrīningtests: Daudzi vēža veidi, piemēram, krūts un resnās zarnas vēzis, var tikt atklāti agrīnā stadijā, veicot regulāras pārbaudes un skrīningus. Agrīna diagnostika bieži palielina izredzes veiksmīgai ārstēšanai.
Secinājums
Vēzis ir izplatīta slimība, kuras biežums turpina pieaugt, un, saskaņā ar dažādiem avotiem, katrs trešais cilvēks dzīves laikā saskaras ar šo slimību. Tomēr ir iespējams samazināt vēža risku, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un veicot profilaktiskus pasākumus. Tāpat agrīna vēža atklāšana var ievērojami uzlabot ārstēšanas iznākumu. Zinātniskie pētījumi un mūsdienu medicīnas tehnoloģijas palīdz ne tikai uzlabot ārstēšanas metodes, bet arī sekmēt vēža profilaksi un agrīnu diagnostiku, kas ir svarīgi, lai samazinātu vēža izplatību nākotnē.
Avoti:
- Pasaules Veselības organizācija (PVO) – Cancer Fact Sheet
- Amerikas Onkoloģijas biedrība (ACS) – Cancer Facts & Figures 2020
- Nacionālais vēža institūts (NCI) – Cancer Statistics 2020
Diagnoze “vēzis” nedrīkst būt spriedums. Tā vietā tam ir jābūt sākumpunktam ceļam uz izpratni un ārstēšanu, kas balstīta uz labākajām iespējām konkrētajam pacientam – gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. 🌿
📞 Vairāk informācijas un pieteikšanās konsultācijai: +371 27 337 768